(1) Biznesa šķīrējtiesa (Business arbitration, Третейский суд бизнеса, Busine Schieds gericht), turpmāk tekstā – šķīrējtiesa - ir šķīrējtiesa, kas darbojas pastāvīgi un ir izveidota, lai nodrošinātu šķīrējtiesai pakļauto strīdu izšķiršanu.
(2) Biznesa šķīrējtiesu 2000. gada 31. janvārī izveidoja akciju sabiedrība "Biznesa drošība" (reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumā reģistrā 1993. gada 31. martā ar Nr. 0003112299, pārreģistrēta uz sabiedrību ar ierobežoto atbildību "Biznesa drošība" Latvijas Republikas Uzņēmuma Reģistra Kommercreģistrā 2005. gada 31. martā, vienotais reģistrācijas Nr. 400031122994).
(3) Šķīrējtiesa darbojas, pamatojoties uz Civilprocesa likuma D daļu, citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem likumiem, starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, kas attiecas uz šķīrējtiesas darbību, šķīrējtiesas nolikumu un šķīrējtiesas reglamentu.
(4) Biznesa šķīrējtiesa var izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir vienojušās par attiecīgā strīda nodošanu izskatīšanai Šķīrējtiesā, izņemot strīdu:

1. kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas procesa dalībniece;

2. kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības;

3. kurš saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;

4. par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;

5. par lietu tiesību - nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;

6. par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām;

7. starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);

8. par to personu tiesībām un pienākumiem, kuras līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir pasludinātas par maksātnespējīgām.

(1) Šķīrējtiesai saistošas ir Civilprocesa likuma D daļā noteiktās procesuālās normas, citas Civilprocesa likumā noteiktās procesuālās normas, kā arī procesuālās normas, kas noteiktas ar citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem, starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, kurās piedalās Latvijas Republika, šķīrējtiesas nolikumu, šo reglamentu un pušu vienošanos.
(2) Šķīrējtiesas procesu regulē procesuālās normas, kas ir spēkā strīda izšķiršanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas laikā.

(1) Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vadās pēc tām tiesību normām un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Latvijas Republikas Civillikuma 19., 24. un 25.pantu noteikumiem.
(2) Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesa atzinusi šādu vienošanos par spēkā neesošu, pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamās tiesību normas nosakāmas saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma Ievada noteikumiem.

Šķīrējtiesas darbu vada šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kurš veic šķīrējtiesas reglamentā un nolikumā noteiktās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu šķīrējtiesas darbību, kā arī šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību.

(1) Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā.
(2) Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt rīcībspējīga fiziskā persona neatkarīgi no pilsonības un dzīvesvietas un Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiskā persona.
(3) Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. Pušu vienošanās par strīda nodošanu šķīrējtiesai (šķīrējtiesas līgums) var būt izteikta:

1. kā atsevišķs līgums;

2. kā speciāls noteikums pušu līgumā (šķīrējtiesas klauzula);

3. pusēm apmainoties ar vēstulēm, faksogrammām, telegrammām vai izmantojot citus telekomunikācijas līdzekļus, kas nodrošina, ka tiek fiksēta pušu griba nodot strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā.

(4) Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un prasītājs iesniedzis prasību Biznesa šķīrējtiesā, un ja otra puse tam neiebilst, strīds ir pakļauts šai šķīrējtiesai.
(5) Izšķirot strīdu šķīrējtiesa vadās ar šķīrējtiesas reglamentu un tā pielikumiem, kas ir spēkā strīda izskatīšanas brīdi.

(1) Šķīrējtiesnesis ir fiziska persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma un šī reglamenta noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.
(2) Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis. Šķīrējtiesnesis pilda savus pienākumus godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt neatkarīgam un objektīvam.

(1) Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra skaitli. Šķīrējtiesa var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojušās. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesa sastāv no trim šķīrējtiesnešiem.
(2) Puses var noteikt šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs (priekšsēdētāja vietnieks).
(3) Ja strīdu izšķir viens šķīrējtiesnesis, bet  puse nenorāda kurš no šķīrējtiesnešiem no šķīrējtiesnešu saraksta izšķir strīdu, tad   šķīrējtiesnesi   ieceļ   Šķīrējtiesas   priekšsēdētājs (priekšsēdētāja vietnieks).
(4) Ja puses ir ierosinājušas strīda izskatīšanu trīs šķīrējtiesnešu sastāvā un ir izvēlējušās katra pa vienam šķīrējtiesnesim, tad šie šķīrējtiesneši izvēlas trešo šķīrējtiesnesi. Ja abi šķīrējtiesneši nevar vienoties par trešo šķīrējtiesnesi, tad to ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs (priekšsēdētāja vietnieks).
(5) Ja kāda no pusēm nav norādījusi tās izvēlēto tiesnesi, to ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs (priekšsēdētāja vietnieks).
(6) Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.
(7) Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, kā arī tad, ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalīsies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.
(8) Puse, kura vēlas noraidīt šķīrējtiesnesi, piecpadsmit (15) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu, nosūta Šķīrējtiesai paziņojumu, norādot tajā, kuru šķīrējtiesnesi tā noraida, un noraidījuma pamatu. Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par noraidījumu izlemj pārējie šķīrējtiesneši. Ja strīdu izšķir viens šķīrējtiesnesis, jautājumu par noraidījumu izlemj šis šķīrējtiesnesis.
(9) Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās:

1. Šķīrējtiesnesim ir tiesības atteikties no strīda izšķiršanas rakstiski paziņojot par to šķīrējtiesas priekšsēdētājam.

2. Pusēm ir tiesības vienoties par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu, noformējot šo vienošanos rakstiski un iesniedzot to šķīrējtiesā.

3. Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:

   1. ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;

   2. ja šķīrējtiesnesis atteicies no strīda izšķiršanas;

   3. ja puses vienojas par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu;

   4. ar šķīrējtiesneša atcelšanu;

   5. ar šķīrējtiesneša nāvi.

4. Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ šī reglamentā noteiktajā kārtībā.

(10) Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc vienas puses lūguma var atcelt šķīrējtiesnesi jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā, gadījumā, ja šķīrējtiesnesis ilgāk par 14 dienām nepilda savus pienākumus prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ.

(1) Par strīda pakļautību lemj šķīrējtiesa arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai tā spēkā esamību.
(2) Iesniegumu par to, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas atsauksmes uz prasības pieteikumu iesniegšanai noteiktais termiņš.
(3) Šķīrējtiesa jautājumu par strīda pakļautību var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Ja strīda pakļautība šķīrējtiesai ir apstrīdēta līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, minēto jautājumu var izlemt šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pakļautība ir apstrīdēta pēc šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, šo jautājumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs.
(4) Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdz ko šķīrējtiesa uzsāk šo prasījumu izskatīšanu.
(5) Ja šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, tā izbeidz šķīrējtiesas procesu vai tā daļu šajā reglamentā noteiktajā kārtībā.

(1) Procesuālās darbības izpilda šajā reglamentā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi šajā reglamentā nav noteikti, tos nosaka šķīrējtiesa.
(2) Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.
(3) Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.
(4) Ja procesuālā darbība izpildāma šķīrējtiesā, termiņu uzskata par notecējušu tajā stundā, kad šķīrējtiesa saskaņā ar saviem iekšējās darba kārtības noteikumiem beidz darbu. Tomēr, ja prasības pieteikums vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

(1) Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šī reglamenta vai šķīrējtiesas noteiktā termiņa notecēšanu.
(2) Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.
(3) Nokavētos procesuālos termiņus pēc puses pieteikuma var atjaunot šķīrējtiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunot nokavēto termiņu, šķīrējtiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.
(4) Šķīrējtiesas noteiktos termiņus var pagarināt pēc puses pamatota pieteikuma.
(5) Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegt līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, tad to var izlemt šķīrējtiesas priekšsēdētājs (priekšsēdētāja vietnieks), bet ja pieteikums iesniegts pēc šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, tad to izlemj šķīrējtiesas sastāvs.

(1) Šķīrējtiesas procesā visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondence nosūtāma ierakstītā vēstulē vai citādi, fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī nogādājama adresātam personīgi pret parakstu.
(2) Korespondence uzskatāma par saņemtu, ja tā ir piegādāta adresātam personīgi vai nosūtīta pēc adresāta uzrādītās pasta adreses, vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses), vai fiziskās personas dzīvesvietas, bet, ja adresi nevar noskaidrot, - pēc pēdējās zināmās adreses.

(1) Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.
(2) Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē.

(1) Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību. (2) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, šķīrējtiesa izšķir strīdu saskaņā ar šo reglamentu.
(3) Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem šķīrējtiesas procesa noteikumiem, šķīrējtiesa ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc šķīrējtiesas reglamenta.

(1) Process šķīrējtiesā notiek Latvijas Republikas valsts valodā vai valodā, par kuru puses ir vienojušās.
(2) Ja šķīrējtiesas sastāvs, vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, šķīrējtiesa pieaicina tulku. Tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta pielikuma Nr. 2 noteikumus.
(3) Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process, vai valsts valodā.

(1) Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru.
(2) Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai/un nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pārstāvji. Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.
(3) Par puses pārstāvi var būt jebkura fiziska vai juridiska persona.
(4) Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

(1) Puses var brīvi vienoties par strīda izšķiršanas vietu. Ja puses nav vienojušās par strīda izšķiršanas vietu, to nosaka šķīrējtiesa.
(2) Pierādījumu pārbaudei šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, informējot par to šķīrējtiesas procesa dalībniekus.
(3) Ja puses ir vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu, tad puses sedz šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumus.

(1) Šķīrējtiesā process sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas bridi.
(2) Prasības pieteikumi Šķīrējtiesā jāiesniedz rakstveidā latviešu valodā vai valodā, kura paredzēta pušu līgumā par nodošanu Šķīrējtiesā, un ar tik norakstiem un visiem pielikumiem, cik izskatāmajā lietā ir atbildētāju, tiesnešu un viens eksemplārs Šķīrējtiesai.

(1) Prasības pieteikumā norāda:

1. informāciju par pusēm: juridiskajām personām: nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi), reģistrācijas numuru, kā arī, ja prasītājam ir zināmi, tālruņa un faksa numuru. fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu un personas kodu, kā arī, ja prasītājam ir zināms, tālruņa numuru.

2. prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;

3. prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;

4. likumu, uz kura prasība pamatota;

5. prasītāja prasījumus;

6. pievienoto dokumentu sarakstu.

(2) Prasības pieteikumam pievieno:

1. pušu vienošanos par šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;

2. līgumu, kura sakarā radies strīds;

3. dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;

4. pierādījumus par prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam;

5. tik daudz pieteikuma norakstu, cik lietā ir atbildētāju;

6. pierādījumus par šķīrējtiesas tiesvedības maksas un šķīrējtiesneša honorāra samaksu;

7. izziņu, kas apliecina atbildētāja fiziskās personas deklarēto dzīvesvietu vai izziņu par juridiskās personas juridisko adresi.

(3) Prasības pieteikumu paraksta un iesniedz prasītājs vai viņa pārstāvis. Ja prasību prasītāja vārdā ceļ pārstāvis, prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.

(1) Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst šī reglamenta prasībām, un ir saņemts apliecinājums par tiesvedības maksas un šķīrējtiesas tiesneša honorāra apmaksu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs bez kavēšanās nosūta atbildētājam paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu un prasības pieteikuma norakstu. Paziņojumā piedāvā atbildētājam iesniegt atsauksmi uz prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot tos apstiprinošus dokumentus.
(2) Puses var iepazīties ar prasības pieteikuma pielikumiem un citiem lietas materiāliem šķīrējtiesā darba laikā.

(1) Atsauksmi uz prasību atbildētājs iesniedz šķīrējtiesā un prasītājam 15 (piecpadsmit) dienu laikā no paziņojuma par prasības pieteikuma saņemšanu nosūtīšanas dienas.
(2) Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par objektīvi nepieciešamu un pārsniegt 30 (trīsdesmit) dienas.
(3) Atbildētājam savā atsauksmē jānorāda iebildumi pret prasību, ja tādi ir, un jāpievieno dokumenti, uz kuriem pamatoti viņa iebildumi. Pusei ir jānodrošina atsauksmes kopijas (ar pielikumiem) vienlaicīga nosūtīšana otrai pusei.
(4) Pēc atsauksmes saņemšanas šķīrējtiesas priekšsēdētājs bez kavēšanās paziņo par to prasītājam.

(1) Atbildētājs var iesniegt pretprasību.
(2) Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.
(3) Pretprasību var iesniegt termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes uz prasību iesniegšanai.
(4) Šķīrējtiesa pieņem pretprasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un:

1. starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits;

2. pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu;

3. pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.

(5) Lēmumu par pretprasības pieņemšanu izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
(6) Pretprasību, ko pieņēmusi šķīrējtiesa, izskata kopā ar sākotnējo prasību.

(1) Pēc tam, kad no atbildētāja ir saņemta atsauksme uz prasību vai arī ir notecējis atbildētājam noteiktais termiņš atsauksmes sniegšanai un ir iecelts šķīrējtiesas sastāvs, šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku. Šķīrējtiesas sēdes diena tiek noteikta ne vēlāk kā pēc 20 (divdesmit) dienām, skaitot no šķīrējtiesas sastāva iecelšanas dienas.
(2) Pēc šķīrējtiesas sēdes noteikšanas šķīrējtiesas priekšsēdētājs bez kavēšanās paziņo lietas dalībniekiem šķīrējtiesas sēdes dienu, laiku un šķīrējtiesas sastāvu.
(3) Šī punkta 2. daļā noteiktais paziņojums par pirmo šķīrējtiesas sēdi jānosūta lietas dalībniekiem ne vēlāk kā piecpadsmit (15) dienas pirms šķīrējtiesas sēdes, ja puses nav vienojušas par īsāku termiņu.

(1) Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesa rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process). Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz brīdim, kad šķīrējtiesas process tiek izbeigts ar nolēmumu, pieprasa mutvārdu procesu vai šķīrējtiesas sastāvs secina, ka iesniegtie pierādījumi un materiāli nav pietiekoši, lai izšķirtu strīdu.
(2) Ievērojot šī reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, šķīrējtiesa var noturēt strīda izšķiršanas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par lietderīgu, ar noteikumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek dotas vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības. Strīda izšķiršanas procesu vada šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.
(3) Strīda izšķiršana mutvārdu procesā sākas ar brīdi, kad noteiktajā dienā un laikā šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs atklāj šķīrējtiesas sēdi un paziņo par strīda izšķiršanas uzsākšanu.
(4) Strīda izšķiršana rakstveida procesā sākas ar brīdi, kad šķīrējtiesas sastāv sanāk strīda izšķiršanai.
(5) Rakstveida procesa gadījumā šķīrējtiesa sprieduma norakstu pusēm nosūta triju dienu laikā.

(1) Ja atbildētājs šajā reglamentā noteiktajā termiņā neiesniedz atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesa turpina procesu, neuzskatot šādu neiesniegšanu par prasības atzīšanu, ja vien šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.
(2) Ja puses bez attaisnojoša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi vai neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus, šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.

(1) Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to ir pieprasījusi un iemaksājusi šķīrējtiesā atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem. Pieprasījums par sēdes protokolēšanu jāiesniedz un atlīdzība par sekretāra pakalpojumiem jāapmaksā ne vēlāk kā 2 dienas pirms šķīrējtiesas sēdes.
(2) Protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokols jāparaksta 3 (trīs) dienu laikā pēc šķīrējtiesas sēdes. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu (5) dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesa.

(1) Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
(2) Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu. Šķīrējtiesa var piedāvāt pusēm iesniegt papildus dokumentus vai citus pierādījumus.
(3) Kā rakstveida pierādījumu iesniedz dokumenta oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju. Ja puses iesniedz dokumenta apliecinātu kopiju, šķīrējtiesa pati vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt uzrādīt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā kopiju.
(4) Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību, attiecināmību un pamatotību.

(1) Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, Šķīrējtiesa pēc puses motivēta rakstiska lūguma var noteikt ekspertīzi. Ekspertīze tiek noteikta gadījumos, kad strīdā nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē.
(2) Ja šķīrējtiesa atzīst puses lūgumu par pamatotu, šķīrējtiesa pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu vai ekspertu pieaicināšanu. Ekspertīze tiek noteikta tikai tad, ja puse šķīrējtiesas noteiktajā termiņā avansā ir iemaksājusi atlīdzību par eksperta pakalpojumiem.
(3) Lūgumā par ekspertīzes noteikšanu pusei ir jānorāda jautājumi, par kuriem, pēc viņas domām, ekspertam jādod atzinums. Otrai pusei ir tiesības iesniegt šķīrējtiesai jautājumus, par kuriem, ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka šķīrējtiesa. Pušu uzdoto jautājumu noraidīšana šķīrējtiesai ir jāmotivē.
(4) Šķīrējtiesas lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norādāms, kuros jautājumos nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi.
(5) Ekspertīzi izdara attiecīgo ekspertīzes iestāžu eksperti vai citi speciālisti. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta šķīrējtiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās šķīrējtiesa. Ja nepieciešams, šķīrējtiesa izraugās vairākus ekspertus.
(6) Puses pēc šķīrējtiesas pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.
(7) Pēc puses pieprasījuma šķīrējtiesa uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par atzinumu.

(1) Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu. Šajā gadījumā šķīrējtiesa aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.
(2) Prasījuma cesija vai parāda pārvede var būt par pamatu šķīrējtiesas procesa izbeigšanai tikai tajos gadījumos, kad šķīrējtiesas līgums tiek atcelts likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā.

(1) Ja pārkāpts vai nav ievērots kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, puse, kas piedalās šķīrējtiesas procesā, nekavējoties, tiklīdz tai par šo pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzētu kļūt zināmam, iesniedz šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus.
(2) Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesa.
(3) Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus.

(1) Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Šķīrējtiesnesis nevar atteikties no balsošanas.
(2) Šķīrējtiesas sastāvs pēc paša izvēles nolēmumu pieņem šķīrējtiesas sēžu zālē vai apspriežu istabā.
(3) Šķīrējtiesas nolēmumu taisa rakstveidā, un to paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, tajā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
(4) Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmumu apliecina ar šķīrējtiesas spiedogu.
(5) Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams un par to nevar iesniegt protestu.
(6) Ja ar šķīrējtiesas nolēmumu pusēm ir noteikts samaksāt šķīrējtiesai papildus šķīrējtiesas procesa izdevumus, nolēmuma noraksts pusei tiek izsniegts vai nosūtīts tikai pēc nolēmumā noteikto maksājumu izdarīšanas.

(1) Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu.
(2) Izlīgums pieļaujams jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Ja puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesa procesu izbeidz.
(3) Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskajām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.
(4) Pēc pušu pieprasījuma šķīrējtiesa ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam jāatbilst šī reglamenta 30. un 32. punktu noteikumiem, un tam ir tāds pats juridisks spēks kā šķīrējtiesas spriedumam.
(5) Izlīgumu šķīrējtiesa var apstiprināt bez pušu piedalīšanās, ja izlīgums apliecināts pie notāra (fiziskām personām) vai izlīgumu apstiprināja juridiskās personas amatpersonas ar paraksta tiesībām un tas apstiprināts ar juridiskas personas spiedogiem, un tajā ietverts pušu paziņojums, ka tām ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.

(1) Šķīrējtiesas spriedumā norāda:

1. lietas numuru;

2. šķīrējtiesas sastāvu;

3. sprieduma taisīšanas datumu un vietu;

4. ziņas par pusēm;

5. strīda priekšmetu;

6. sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;

7. secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu, vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;

8. piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu;

9. konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;

10. kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;

11. kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;

12. šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm.

(2) Pēc sprieduma pieņemšanas pusēm tiek paziņota sprieduma rezolutīvā daļa. Spriedumu šķīrējtiesa sastāda 10 dienu laikā.
(3) Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, šķīrējtiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
(4) Taisot spriedumu par mantas atdošanu natūrā, šķīrējtiesa tā rezolutīvajā daļā norāda konkrēto mantu, kā arī nosaka, ka mantas neesamības gadījumā no atbildētāja piedzenama tās vērtība, minot konkrētu summu.
(5) Spriedumā, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, šķīrējtiesa nosaka, konkrēti kam, kādas darbības un kādā termiņā ir jāizpilda.
(6) Taisot spriedumu, kas atbildētājam uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, kuras nav saistītas ar mantas vai naudas summu nodošanu, šķīrējtiesa spriedumā var norādīt, ka tad, ja atbildētājs noteiktā termiņā neizpildīs spriedumu, prasītājs ir tiesīgs izpildīt šīs darbības uz atbildētāja rēķina, pēc tam no viņa piedzenot nepieciešamos izdevumus.
(7) Spriedumā vairāku prasītāju labā šķīrējtiesa norāda, kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no viņiem, vai arī to, ka piedziņas tiesības ir solidāras.
(8) Spriedumā pret vairākiem atbildētājiem šķīrējtiesa norāda, kāda sprieduma daļa izpildāma katram no viņiem, vai arī to, ka viņu atbildība ir solidāra.
(9) Šķīrējtiesas sprieduma norakstu izsniedz pusēm.

(1) Šķīrējtiesai ir pienākums atlikt strīda izšķiršanu, ja šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu.
(2) Šķīrējtiesa var atlikt strīda izšķiršanu:

1. ja atzīst, ka nav iespējams izšķirt strīdu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kā arī sekretārs, eksperts vai tulks;

2. pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;

3. pēc savas iniciatīvas procesuālo jautājumu atrisināšanai.

(3) Nākamās šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku šķīrējtiesa paziņo lietas dalībniekiem pret parakstu vai arī uzaicina ar pavēstēm.

(1) Šķīrējtiesai ir pienākums apturēt šķīrējtiesas procesu, ja:

1. mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas strīdā ir puse, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2. puse zaudējusi rīcībspēju;

3. šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpēja vienošanās par šķīrējtiesas procesa apturēšanu.

(2) Šķīrējtiesa pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja:

1. puse slimības vai citu attaisnojušu iemeslu dēļ nespēj piedalīties strīda izšķiršanā;

2. šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi.

(3) Šķīrējtiesas process tiek apturēts:

1. šī punkta 1. daļas 1. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;

2. šī punkta 1. daļas 2. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;

3. šī punkta 1. daļas 3. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz pušu savstarpējā vienošanās noteiktajam termiņam;

4. šī punkta 2. daļas 1. un 2. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz brīdim, kad atkrituši šajos apakšpunktos minētie apstākļi.

(4) Par šķīrējtiesas procesa apturēšanu šķīrējtiesa pieņem lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumā norādāmi apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim šķīrējtiesas process apturēts, vai termiņš, uz kādu šķīrējtiesas process apturēts.
(5) Šķīrējtiesas procesu atjauno šķīrējtiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.

(1) Šķīrējtiesai ir pienākums atstāt prasību bez izskatīšanas, ja:

1. prasības pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona vai persona, kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365.panta noteikumiem;

2. prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;

1. pēc prasītāja lūguma;

2. ja prasītājs atkārtoti neierodas šķīrējtiesas sēdē un nav lūdzis izšķirt strīdu viņa prombūtnē.

(3) Par prasības atstāšanu bez izskatīšanas šķīrējtiesa pieņem lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. (4) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu šķīrējtiesā, ievērojot likumā un šajā reglamentā noteikto kārtību.

(1) Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:

1. prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;

2. puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;

3. šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;

4. šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;

5. fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka process šādā gadījumā izbeidzams.

(2) Ja šķīrējtiesas process izbeigts šī punkta 1. daļas 1. vai 2. apakšpunktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās šķīrējtiesā vai griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
(3) Ja šķīrējtiesas process izbeigts šī punkta 1. daļas 3. vai 4. apakšpunktā norādīto iemeslu dēļ vai, ja fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams, puses ir tiesīgas griezties tiesā.

(1) Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei nosāks termiņš, kas nav īsāks par piecām dienām.
(2) Ja šķīrējtiesas nolēmums izpildāms Latvijā un labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga vērsties rajona tiesā pēc šķīrējtiesas atrašanās vietas ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.

(1) Šķīrējtiesas procesa izdevumi ir ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.
(2) Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi ir:

1. 1. šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs, kas norādīti šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr. 2 un kas samaksājami iesniedzot prasību šķīrējtiesā;

2. 2. summas, kas jāizmaksā ekspertiem, tulkiem un sekretāram;

3. 3. ar šķīrējtiesas sprieduma izskaidrojumu saistītie izdevumi;

4. 4. ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi;

5. 5. šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi;

6. 6. citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus.

(3) Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir:

1. 1. izdevumi par juridisko palīdzību (līdz 5 % no apmierinātās vai noraidītās prasības summas, ja šķīrējtiesa atzīs tādu izdevumu summu par saprātīgu);

2. 2. ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi.

(4) Šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs ir atkarīgi no prasības summas, strīda sarežģītības un šķīrējtiesnešu skaita, kas izšķir attiecīgu strīdu, un tiek noteikti šī reglamenta pielikumā Nr. 2. Ar šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumu šo izdevumu apmērs var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus.
(5) Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem. Ja puse, kura ir pieprasījusi pieaicināt tulku, sekretāru vai ekspertu, šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iemaksājusi atlīdzību par to pakalpojumiem, noteikto atlīdzību var iemaksāt otrā puse.
(6) Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs pēc puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas samazināt šķīrējtiesas tiesvedības maksas apmēru.
(7) Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi tiek iemaksāti SIA «Biznesa Drošība» norēķinu kontā, bet šķīrējtiesneša honorārs – šķīrējtiesnešu personīgajā norēķinu kontā.

(1) Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām. Ja puses par to nav vienojušās, šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšana tiek noteikta saskaņā ar šī punkta noteikumiem.
(2) Pusei, kuras labā taisīts spriedums, šķīrējtiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā daļā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli šķīrējtiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
(3) Ja prasītājs atsakās no prasības, tas atlīdzina atbildētājam radušos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus. Prasītāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, šķīrējtiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus.
(4) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, šķīrējtiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus.
(5) Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja tā prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.
(6) Ja prasība noraidīta vai prasītājs atsakās no prasības, izņemot šī punkta 3. daļā minēto gadījumu, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

(1) Šķīrējtiesas procesa dokumenti 10 gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentus glabā likumā noteiktajā arhīvu glabāšanas kārtībā.

1. Jānis Apse – jurists, Ulbrokas ielā 11 – 41, Rīgā, LV-1021;

2. Alexander Litvinov - jurests, Siguldas iela 2a - 43, Vangaži, Rīgas rajons, LV-2136;

3. Vija Meška - juriste, Ķeguma ielā 52/2 - 39, Rīgā, LV – 1039;

4. Inese Odiņa – Laizāne - juriste, Braslas ielā 24, Rīgā, LV – 1035;

5. Irēna Sarkane – zvērināta advokāte, Brīvības ielā 58, Rīgā, LV – 1011;

6. Alla Šarafanoviča – juriste, Dzirnavu ielā 10 – 10, Rīgā, LV – 1010.

Šķīrējtiesas procesa izdevumi iemaksājami: SIA "Biznesa Drošība", reg.Nr. LV40003122994, norēķinu kontā Nr.LV29BATR0051802015800 AS "GE MONEY BANK", filiāle "Tranzīts", nor. grupa "Pērnava" (kods BATRLV2X), bet šķīrējtiesneša honorāri - personīgi šķīrējtiesnešiem.

Šķīrējtiesas klauzulas parauga teksts (*):

Jebkurš strīds, domstarpība vai prasība, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiks izšķirts tiesā, likumā noteiktajā kārtībā, vai BIZNESA ŠĶĪRĒJTIESĀ pēc Pieteicēja uzskata, saskaņā ar minētās šķīrējtiesas reglamentu, viena tiesneša sastāvā. Šķīrējtiesas izskatīšanas valoda būs valsts valoda.
Puses var papildināt šķīrējtiesas klauzulu, pievienojot tai:
1). Šķīrējtiesnešu skaits __________(viens vai trīs);
2). Šķīrējtiesas valoda_______________;
3). Šķīrējtiesas procesa vieta: _____________________;
(*) Šķīrējtiesas klauzulas paraug tekstam ir tikai rekomendējošs raksturs.